Klimata pārmaiņas ir globāla krīze, kas ietekmē visus mūsu dzīves aspektus, tostarp veselību. Zemes temperatūra paaugstinās, izraisot biežākus un stiprākus karstuma viļņus, ārkārtējus laikapstākļus un gaisa piesārņojumu. Šīs izmaiņas vidē ietekmē slimību izplatību, pārtikas trūkumu un kopienu pārvietošanos. Šīs klimata pārmaiņu fiziskās sekas ir ne tikai bīstamas, bet arī būtiski ietekmē garīgo veselību.
Psiholoģiskās ciešanas un traumas, ko izraisa ārkārtēji laikapstākļi, sociālie traucējumi un pieaugošais konflikts, palielina depresijas, trauksmes un citu garīgās veselības traucējumu līmeni. Klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar jau esošiem veselības traucējumiem, kopienas ar zemiem ienākumiem, krāsainās kopienas un cilvēkus, kas dzīvo piekrastes zonās un salās.
Arī pirmiedzīvotāji un lauku kopienas ir pakļautas lielākam klimata pārmaiņu riskam. Ir ļoti svarīgi, lai personas un valdības rīkotos, lai risinātu klimata pārmaiņas un aizsargātu cilvēku veselību. Tas ietver oglekļa emisiju samazināšanu, ieguldījumus atjaunojamā enerģijā un neaizsargāto kopienu aizsardzību. Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, un būs vajadzīgi kolektīvi pūliņi, lai mazinātu to ietekmi un nodrošinātu veselīgu nākotni visiem.